Tuvojas Vecgada vakars, ko daudzi nedalāmi saista ar trokšņainām dzīrēm, smiekliem un vispārēju prieku. Tomēr citiem šis laiks kļūst par trauksmes un asas vientulības sajūtas periodu. Tātad – Jaunā gada sagaidīšana vienatnē: izaicinājums vai iespēja?
Kā tikt galā ar vilšanos, ja realitāte neatbilst jūsu cerībām par Jaunā gada sagaidīšanu? Kā piespiedu vienatni pārvērst lietderīgā pasākumā, kas palīdzēs veidot harmoniskas attiecības pašam ar sevi?
Kognitīvi biheiviorālā terapeite Elīna Landmane piedāvā praktiskas stratēģijas, kas jums palīdzēs ne tikai pārdzīvot Vecgada vakaru, bet arī padarīt to par personīgās izaugsmes un iekšējā atbalsta sākumpunktu.
Kā sagaidīt Jauno gadu vienatnē un pārvarēt kaunu
Mani klienti bieži ierodas uz konsultāciju ar jautājumu: “Kā man tikt galā ar to, ka Jaunajā gadā esmu viens?” Mana atbilde: “Necīnīsimies ar to, bet paskatīsimies uz situāciju citādi.” Vienatne nebūt nav kaut kas negatīvs, bet gan iespēja, lai cilvēks dziļi satiktos pats ar sevi.
Visbiežāk mēs neciešam no vienatnes kā tādas, bet gan no kauna un sajūtas, ka neatbilstam vispārpieņemtajām normām. Mēs nonākam slazdā starp divām galējībām: starp uzspiestajām cerībām un mokošo vainas apziņu par to, ka mēs tām neatbilstam.
Pašpaļāvība ir centrbēdzes spēks, kas ļauj mums attālināties no šīm galējībām. Tā vietā, lai piespiestu sevi ciest “jautrā” kompānijā vai nosodītu sevi par neveiksmēm, atzīstiet, ka vēlme būt vienam nav novirze, bet gan godīgs jūsu psihes lūgums pēc pauzes un aizvadītajā gadā gūto personīgo sasniegumu apkopošanas.
Atceros, kā jaunībā, pēc tam, kad biju pārcēlusies prom no vecākiem, jutos vientuļa pat trokšņainā kompānijā, jo dziļi sevī ilgojos satikt kādu sirdij tuvu cilvēku. Šī pieredze man iemācīja vissvarīgāko: nav jābūt vienam, lai justos vientuļš. Un otrādi, apzināta vienatne var būt dziedinoša. Ļaujiet sev izdarīt šo izvēli bez attaisnojumiem. Sakiet sev: “Šogad es izvēlos būt ar sevi. Šis ir mans apzinātais solis pretī sev.”
Ko darīt, ja realitāte neatbilst cerībām?
Visrūgtākā Jaunā gada sajūta ir vilšanās. Jūs vēlējāties svinēt Vecgada vakaru kopā ar mīļoto cilvēku, bet tā vietā palikāt viens. Jūs gribējāt izklaidi, bet tā vietā saņēmāt klusumu. Tas ir sāpīgi, un tas ir normāli.
Bet aplūkosim šīs vilšanās būtību: tā rodas, kad mēs zaudējam saikni ar saviem mērķiem. “Ja neesmu saticis partneri, tātad esmu neveiksminieks.” Mūsu pašapziņa strauji krītas. Mēs sev uzdodam destruktīvu jautājumu: “Kas man jādara, lai pierādītu citiem un sev, ka esmu cienījams cilvēks?”
Šis jautājums noved strupceļā, pastiprinot sāpes. Aizstājiet to ar citu, konstruktīvāku: “Ko es patiesībā vēlētos darīt savā dzīvē, lai izvairītos no sāpēm un piedzīvotu vairāk prieka?” Pat ja tas tiek uzdots neapzināti, tas sāks novirzīt jūsu uzmanību no sevis šaustīšanas uz rūpēm par sevi.
Un pats galvenais – atmetiet melnbaltu domāšanu. Mēs mēdzam visu vērtēt kategorijās “viss ir labi” vai “viss ir slikti”. Aizvadītais gads nebija neveiksmīgs tikai viena nepiepildīta sapņa dēļ. Atcerieties un pierakstiet prieka mirkļus, sasniegumus, miera un gandarījuma brīžus. Pārvietojiet savu uzmanību no globālas neveiksmes uz savas dzīves objektīvajām vērtībām – savām labajām īpašībām, prasmēm, izlasītajām grāmatām, pārdzīvotajām grūtībām, kas jūs ir padarījušas stiprākus.
Kā veidot attiecības ar sevi un padarīt vienatni par ceļu uz jauniem sasniegumiem
Piespiedu vienatne kļūst par aizsākumu jauniem sasniegumiem, kad sākam uzticēties sev. Visa pamatā ir dziļa uzticēšanās savai uztverei, spriedumiem un lēmumiem. Šajā laikā ir īpaši svarīgi neiekrist tā saukto “egocentrisko kaislību” slazdā.
Filozofs Bertrāns Rasels ir teicis: “Mums jācenšas izvairīties no egocentriskām kaislībām un jāiegūst tikai tādas pieķeršanās un intereses, kas neļaus mums fiksēties uz sevi. Jo kaislības, kuru dēļ mēs noslēdzamies no pasaules un cilvēkiem, ir nekas cits kā cietums. Izplatītākās no tām ir: bailes, skaudība, sevis žēlošana un narcisms.”
Labāk pateikt nav iespējams. Ja kļūstam atkarīgi no bailēm un negatīvisma, mēs liedzam sev iespēju atvērt šī “cietuma” durvis un izkļūt brīvībā.
Kā piepildīt vienatni ar jēgu
Jaunā gada maģiskums notiek nevis pēc burvju nūjiņas mājiena, bet gan caur spēju būt atvērtam brīnumam savā dzīvē. Šī ir prasme, kas prasa klusumu un uzmanību pret sevi.
Lūk, konkrētas darbības, lai jūs kļūtu tuvāki paši sev:
- Izveidojiet sev personisku, godīgu Jaunā gada rituālu. Nevis sociālajiem medijiem, bet tikai sev.
- Uzrakstiet pateicības vēstuli sev par visu, ko esat piedzīvojuši un pārvarējuši aizvadītajā gadā.
- Kad pulkstenis sit pusnakti, neizsakiet vēlēšanos “saņemt”, bet gan pajautājiet sev: “Ar kādām sajūtām es vēlos piepildīt savu nākamo gadu?”
- Vienkārši esiet klusumā, ieklausoties sevī.
Kā sagaidīsi Jauno gadu, tā arī to pavadīsi – vai tas atbilst patiesībai
Pieredze rāda, ka visbiežāk mēs paužam šos aizspriedumus, kad esam neapmierināti ar to, kā nosvinējām Jauno gadu. Piemēram, trokšņainas svinības ar draugiem ir dabiska vide ekstravertam, īpaši, ja ģimene un draugi viņu atbalsta. Tomēr neviens taču neplāno šādā ritmā dzīvot visu gadu.
Un otrādi: teiksim, introverta jauniete labprāt svinētu Jauno gadu kopā ar ģimeni, bet noteiktu apstākļu dēļ tas nav iespējams. Draugi uzaicina viņu uz trokšņainu vietu, bet viņa nepavada svētkus tā, kā vēlētos — tieši tur sāk rasties bailes.
Lasi vēl: Kā attīrīt māju no iepriekšējo saimnieku enerģētikas, lai tā ”nevilktos astē” jums mūžīgi
Vienīgais jautājums ir, cik apzināti mēs šodien varam izdarīt savas izvēles, lai mainītos un padarītu nākamo gadu sev patīkamāku, nepaļaujoties uz aizspriedumiem.
Noslēgumā vēlos jūs iepazīstināt ar kādas aptaujas datiem attiecībā uz Jaungada svinēšanu. Tie, iespējams, jums šķitīs pārsteidzoši: uz jautājumu, vai jūs kādreiz esat sagaidījis Jauno gadu vienatnē, 53,8% respondenti atbildēja: “Jā, un tas bija lieliski!”. 13,4% teica, ka Jaunā gada sagaidīšana vienatnē “bijusi šausmīga”, bet 18,7% norādīja, ka nekad nav svinējuši vienatnē un nevēlas to darīt. Savukārt 10,4% minēja, ka nav svinējuši Jauno gadu vienatnē, bet ļoti to gribētu.
Dārgie lasītāji, vai jūs esat kādreiz sagaidījuši Jauno gadu vienatnē? Kādas bija jūsu sajūtas? Priecāsimies, ja pastāstīsiet komentāros!
